Lielais Ziemas Pārgājiens 2006: Ja marta sākumā Asara ezera apkārtnē ievērojāt dīvainus cilvēkus, kas spraucās cauri biezi saaugušiem kokiem, šķērsoja pieputinātos izcirtumus un pat brida ar slēpēm pāri upēm, jūs noteikti redzējāt to pašu ekstrēmistu grupiņu, kas katru gadu rīko t.s. LZP

Jau pirmajā stundā uzduramies neskartai zvēru barotavai. Tā ir zīme. Tātad Latvijā ir tādas vietas, kur pat zvēri vēl nav staigājuši!

Ak Dievs! Līgatnes upīte, kam vajadzēja būt galīgi aizsalušai, ir pilnīgi vaļā! Ārā ap mīnus 10, pie kam Latvijā šoziem aizsalušas visas lielās upes un ezeri. Bet šī – vaļā. Lai nesamērcētu kājas, brienam pāri basām kājām.

Tālāk pa kaut kādu riebīgu, šauru gravu ilgstoši pret kalnu. Daudzi krīt.

Šādos pārgājienos svarīgs ir katrs sīkums. Piemēram nags – tas taču varēja iedurties un savainot biedru. Jeb tēja – tikai izšķērdīgs saimnieks izmetīs tējas maisiņus no termosa jau mājās, pirms tie paguvuši kā nākas ievilkties.

Ieejam zvēru apdzīvotās teritorijās. Te barotavas izēstas, visapkārt spiras. Jāuzmanās, jo uz apaļajām lodītēm slēpe var negaidīti izslīdēt sāņus, izsaucot sportista kritienu, pat traumu.

Pamestā pagraba bedrē atrodam no vasaras palikušo piedzīvojumu sacīkšu kontrolpunktu. Tātad to neviens tā arī nebija varējis uzmeklēt.

Aizauguši izcirtumi, jāiet nedaudz (vienmēr) pret kalnu. Pārvietošanās iespējama, ar rokām pievelkoties pie krūmiem. Ar slēpēm iznāk iegrimt līdz celim. Bet, reku, sportistei, kam slēpes šķita kā traucēklis, nu iznāk brist līdz gurnam.

Savukārt lejup braukšana vislabāk padodas eglīšu audzēs. Mazie, spicie zariņi tā vien cenšas sniegt palīdzīgu roku, lai sportists neuzņemtu pārlieku lielu ātrumu. Ideāls apģērbs, pēc pašu novērojumiem, dubultais GoreTex. Un kaut kas uz galvas .. kaut kas liels un necaurdurams.

Braucot lejup pa atklātu krūmāju, jāizmanto gluži cita tehnika. Tā saucas – nokrīti šķidrajos krūmos vēl PIRMS biezajiem krūmiem.

Esam vecajās “Sprinkšļi” (no Kr. val.) dzirnavās – mūsu pusdienu punktā.  Jā, tūrisms mainās pašos pamatos. Speķa maize un tēja ir pagājušais gadsimts. Nopietnā pārgājienā uzturam jābūt sabalansētam un ar nemainīgu kvalitāti. Tādi zīmoli, kā McDonalds un Coca-Cola, mūsdienās  kļuvuši par ekstrēmā sporta neatņemamu sastāvdaļu.

Sprinkšļi aizsprosta nobraucienu sportiste pārvar ar katru slēpi un nūju atsevišķi – nometot tās kā šķēpus.

Ledus garoza izrādās stipri vien mānīga – zem tās jautri mutuļo ūdenskritums. Pie kam tā ir arī slidena. Arī te uzduramies vientuļam kontrolpunktam. Uzjundī pērnās vasaras atmiņas (pa labi):

Nekas nav mainījies arī Latvenergo zemsprieguma saimniecībā. Pāris kilovolti vēl aizvien kā ar roku aizsniedzami (tagad <–> vasarā)

Tuvojas nakts. J.A. raksta vēstuli sniegā pirms kārtējā interesantā posma – laikam lai brīdinātu sportisti.

Tikai dziļā naktī pārgājiena dalībnieki sāk pa vienam lasīties pie gala punkta.

Nākamgad atkal pārgājiens.