Pēc ilgstošas klaiņošanas pa Grieķijas senvietām visbeidzot nolēmām izsekot tālākajai civilizācijas attīstības gaitai. Nu ko – visi ceļi ved uz Romu!
Jūsu priekšā pati senākā Romas daļa – Forums. Tas bija Impērijas centrs, te cēla triumfa arkas par godu veiksmīgajiem karagājieniem, te savas uzrunas teica politiķi un valdnieki. Te valdīja Cēzars, Augusts un citi tā laika lielie valdnieki. Romas vēsture sākās 753. g.p.m.ē.
Panteons. 27-tais gads p.m.ē.Maģiska celtne, īpaši vakaros, kad mēdzām filozofēt kādā no tuvējām kafejnīciņām. Milzīgās ieejas durvis saglabājušās no pirmsākumiem.
Vezuva vulkāna krāteris.
Neparasta vieta uz šīs planētas. Vieta, kurā no vairākiem desmitiem satikto cilvēku apmēram 2/3 runāja latviski. Vieta, kur pašā krātera malā varēja atrast Nepālas stiliņā uzslietu suvenīru bodīti (skat apakšējo bildi – tas baltais punktiņš uz takas krātera labajā malā), lai gan, atšķirībā no Nepālas, kur katrs tirgonis ar prieku kaulējas, šamējais saimnieks par nelielu cenas nokaulēšanu likās apvainojies uz mūžu.
Nekas jau vēl nav beidzies, vienā malā nemitīgi tvaiko un smird pēc sēra….
pēdējā nopietnā aktivitāte bija 1980. gada zemestrīces laikā
Tas varbūt skan ciniski, bet, patiecoties Vezuvam, mēs pašlaik varam staigāt pa reālas 2000 gadu vecas pilsētas ielām, pagalmiem un namiem. Tālumā redzamais Vezuvs mūsu ēras 79. gadā negaidīta izvirduma laikā pārklāja Pompeju – tā laika plaukstošāko pilsētu, ar 7 m biezu izdedžu un pelnu kārtu. Visa dzīvība sastinga tādās pozās, kādās to pārsteidza negaidītā stihija. Un 18. gadsimtā pirmo reizi mūsu acīm atklājās tā laika dzīve – tieši tāda, ko to bija iekonservējis vulkāns.
Es jums saku – pastaiga pa Pompeju nelīdzināsies nevienai citai senvietai Grieķijas – Romas teritorijās.Te var izbaudīt reālu klātbūtnes efektu, te var viegli iedomāties sevi dzīvojam divtūkstoš gadus atpakaļ. Vajag tikai noiet pāris kvartālus no tūristu pilnā Foruma laukuma…
Ielas tajā laikā būvēja ar augstām ietvēm, ko savienoja gājēju pārejas (lai nebūtu jāslapina kājas lietainā dienā).
Baigi forši ir pārsoļot pa kārtējo pāreju vienā no krustojumiem. Sākumā pat domāju, ka tas viss uztaisīts tūristiem, bet akmens ielā iebrauktās pajūgu sliedes mani pārliecināja. Tieši pie pārejām pajūgiem bija jābrauc pa vienu un to pašu vietu, tādēļ te bija iebrauktas dziļas rievas.
Pilnīgi saglabājušās ielas malu tirgotavas, liekas, tirgonis tikai izskrējis uz mirkli iekšējā pagalmā
Lieliski saglabājušās termas un citi laicīgās uzdzīves liecinieki, kurus apskatot vecāka gadagājuma ceļinieki nāca ārā sarkaniem vaigiem.
Vēl viens liels senatnes liecinieks ir Villa Adriana – iespējams bagātīgākais senatnes celtniecības objekts. Hadrians (m.ē. 76-138) tika apciemojis gandrīz katru Romas impērijas nostūri un licis izveidot savu pili, apkopojot tur labāko no visas impērijas. Visi arhitektūras stili, skulptūras, termas, milzīga Grieķu un Latīņu bibliotēka, hospitālis ceļinieku uzņemšanai…
Klīstot pa Tivoli ieliņām gan bija skaidri jaušams, ka te sen jau vairs nevalda Zevs un citi senie Grieķu dievi.
Un tā nu iemaldījāmies citā laikmetā – manierisma stilā celtajā Villa d’Este (1550 g.)
Tas, protams, bija tikai mazs piemērs krāšņajiem baroka un renesanses laikiem. Bet pastaigājiet vienkārši pa Romu…
Kā jau iepriekš rakstīju: te sen jau vairs nevalda Zevs un citi senie Grieķu dievi. Aiz šī mūra ir valsts, kam autonomiju deva Musolini (!)
Nu protams – tas ir Vatikāns. 1. gs. Romas impērijā sāka darboties pirmie bīskapi, kas nesa ziņu par Kristus sišanu krustā. Bet apmēram 2. gs. viens no viņiem – tas, kurš atradās Impērijas galvaspilsētā, kļuva svarīgāks par citiem. Tad radās apzīmējums Papa – Tēvs. Un Roma kļuva par centru vienai no pasaulē vadošajām (un daudzus gadsimtus arī valdošajām) reliģijām.
Smieklīgā somu pārbaudes rinda. Ierēdnis gan rūpīgi aplūko somas saturu rentgenā, toties neviens nepārliecinās, vai es visas savas somas esmu tur vispār uzlicis.
Uzkāpiet bazilikas kupolā svētdienas dievkalpojuma laikā un skatieties ceremoniju. Tas ir spēks!
Bet lai nu uz mirkli paliek garīgā dzīve. Romas laicīgā dzīve nekavējoši ierauj savā skaņu un smaržu virpulī. Mazās mašīnītes uz ielām, motorolleristu spieti, kas aiztrauc pa priekšu pēc zaļās gaismas iedegšanās, smaržojošie Ristorante un Pizzeria…un kad tas viss jau galīgi piegriezies, var vienkārši pasēdēt uz Spagnas baltā marmora kāpnēm (kā Monmartrā)
Spagnas kāpnes ir vienlīdz pilnas kā dienā, tā naktī.
Bet man noteikti ir vieta Romā, kur es atkal gribētu atgriezties. Tas ir laukums pie Panteona – pie šīs vienreizējās celtnes, kuras tuvumā var sajust 2000 gadu vēstures elpu. Vienalga, vai sēdējām tur pie vīna pudeles, vai pie espresso tasītes, šī vieta kontrolēja visas mūsu domas. Es nemuldu – ir tādi spēcīgi enerģētiskie centri. Pamēģiniet!
