Karavānām, kas plūda uz Persiju, te beidzās drošais, Lielā Ķīnas mūra sargātais ceļš. Izejot cauri Jiayuguanas vārtiem, tās gaidīja klinšaini kalni, neauglīgas stepes, tuksneši un mežonīgās barbaru ciltis, kas klejoja šajās teritorijās. Savukārt uz Impēriju plūstošās karavānas, veiksmīgi mērojušas ziemeļu vai dienvidu Zīda ceļu, te beidzot satikās, lai veiktu pēdējos 2000 km līdz Impērijas galvaspilsētai Sjiaņai (Xi’an).

..izejot cauri Jiayuguanas vārtiem, karavānas gaidīja klinšaini kalni, neauglīgas stepes, tuksneši un mežonīgās barbaru ciltis, kas klejoja šajās teritorijās..

Nu bet mūsu ekspedīcija, veiksmīgi šķērsojusi Taklamakanu un rietumu teritorijas, iegāja pa Impērijas vārtiem un kāpa diennakts vilcienā, lai mērotu pēdējos 2000 km līdz Sjiaņai.

Vilciens šoreiz ne tik grezns. Mūsu 6- vietīgajā plackartā apakšējo stāvu aizņēmis pavecs, it kā zolīds ķīniešu pāris, bet kā ievērojam, ēd gan “šļup-šļup” – skaļi un daudz. Un smirdīgu ēdienu no rīta. Iemēģinām restorānvagonu – vesela atrakcija pasūtot. Hieroglifu grāmatā atrodam pupas simbolu un tās laimīgā kārtā arī atnes. Toties vīns jocīgs – 2%, un olas vietā atnes 4 porcijas rīsu. Ap mums grozās visādi interesenti, kas laiku pa laikam nāk mūs apraudzīt, sevišķi vīrieši ar bērniem. Viens no rīta piesitas Kasparam par draugu. Viņš stāsta, ka šobrīd brauc uz mājām pavadīt savu likumīgo 2 nedēļu atvaļinājumu. Viņš strādā naftas uzņēmumā Taklamakana tuksnesī un uzņēmums atļauj viņam 2 nedēļas gadā doties uz mājām pie ģimenes. Viņi dzīvojot netālu no Sjiaņas, tātad 3 dienas paiet ceļā. Uz ārzemēm gan viņš nekad neesot bijis, jo to viņa uzņēmums neļaujot. Cenšamies iegūt no šīs tikšanās kādu labumu – dažus jaunus hieroglifus mūsu kladē. Attiecībā uz ēdieniem, protams.

Turpmāk vēl!

uz Lielās Ķīnas Ekspedīcijas maršruta shēmu