Te mūsu maršruts
Lai to veiktu, vajag tikai iznomāt kādu mašīnu. Auto nomas kantori te ir itvisur. Vietējie prasa gandrīz divas reizes mazāku maksu, kā starptautiskie. Jārēķinās vienīgi ar nelieliem pārsteigumiem. Mēs nokaulējām vidusklases auto ar kondicionēšanu par negaidīti labu cenu. Norunātajā laikā tas pieripoja – mazākais pasaules Fiats. Kantora direktors ar dēlu to svinīgi pavadīja, dievodamies, ka mūsu iecerētais neesot vēl atdots un ka šis būšot vēl labāks. Un arī par kondicionēšanu mums neesot jāuztraucas, jo uz ziemeļiem no Atēnām palikšot vēsāks. Dēls apgalvoja, ka braucot tikai ar šādu Fiatu. Mums bija jāsteidzas….
Te 53,4 °C mūsu automašīnā
Korintas kanāls.
Lai gan tas ir viens no iespaidīgākajiem pasaules kanāliem, vislielākais piedzīvojums ir to vispār pamanīt.
Esiet ļoti vērīgi, kad brauciet pa ‘bāni’, jo tas ir tikai 25 m plats. Braucot normālā ātrumā tas būs redzams tieši 0,6 sekundes, pie kam nekas neliecinās par tā tuvošanos. Toties, kad sapratīsiet, ka esat tam garām, nogriezieties pa mazāku celiņu un brauciet atpakaļ. Un atkal esiet piesardzīgi, jo no lielas šoferu brīnīšanās visa tilta apmale ir vienos robos.
Kanāla sienu augstums sasniedz 80 m un nav nekāds brīnums, ka franču kompānija, kas to uzsāka būvēt 1882. gadā, drīz pēc tam nobankrotēja.
Epidavras svētvieta, pirtis, antīkā viesnīca un teātris, 6 – 4 gs. p.m.ē.
Tieši tā pat, kā citās arhea, te palikuši tikai lieli akmeņu lauki. Bet, stāvot šeit, ir viegli iztēloties, kā 600 gadus pirms Kristus grieķi te harmoniski atpūtās, apmetoties viesnīcās, savos baltajos palagos apmeklējot Asklēpija templi, pēc tam filozofējot pirtīs un vakarā ejot uz lielisko Epidavras teātri.
Kempingi pie jūras.
Nekādu problēmu. Iznomājiet mašīnu, katru dienu brauciet tālāk un dariet to bez bēdu, jo ikvienā vietā atradīsiet kādu kempingu, kas ar prieku jūs uzņems. Aizmirstiet par likstām, kas piedzīvotas Vācijā, kad pēc galvas saziepēšanas izbeidzas trokeni karstajam ūdenim. Te karsts ūdens ir vienmēr un par brīvu! Dažviet teltij blakus ir arī elektrības rozete. Un arī par brīvu! Neņemiet līdzi telts pārvalku un guļammaisus – jums pietiks ar pretodu sietu un pāris palagiem Un kas var būt romantiskāks, kā vīns un olīves zem palmas pie jūras saulrieta laikā.
Napflio pilsētiņa un Venēciešu laika nocietinājumi.
Atbrauciet te no rīta, kad pilsētiņa mostas un vēl nav tik karsti. Ieturiet rīta kafiju kādā piekrastes kafejnīciņā, tad kāpiet 857 pakāpienus (tādā kā 50mitajā stāvā). Palamidi Fortu 1686. gadā būvēja Venēcieši, lai aizsargātos pret turkiem. Labs skats!
Egejas jūra, Krētas jūra un Vidusjūra
Kā tu, cilvēks, vari visu laiku gar tām braukt, nemaz nenopeldoties! Iespējas ir visdažādākās, pilnīga demokrātija. Ja negribi līdz vakaram būt lipīgs un sāļš, skaties, kur ir saulessardziņu kolonija. Tur būs arī dušas. Ja tev vienalga, brauc ar savu vāģi kaut līdz pašam krastam. Tas atļauts daudzās vietās. Pārāk gan ar sauli aizrauties nevajag. Pēc pāris stundiņām pirmajā dienā nākamreiz vēlēšanās sauļoties mums radās pēdējajā. Feini ir izīrēt ūdensvelosipēdu un mīties uz kādu vientuļu saliņu jūrā.
Mikēnu Lauvu vārti, Delfi svētvieta un tempļi
Mikēnās sajutīsiet īstu senatnes elpu. Kapenes, kas lieliski saglabājušās, tiek datētas ar 17 gs. p.m.ē. Ieeja Mikēnu Akropolē ir caur lieliskajiem Lauvu vārtiem.
Toties pamatīgu izstaigāšanos pa kalna nogāzi garantē Delfi. Pašā augšā, kur nokļuva tikai stiprākie, ir stadions ar 6500 skatītāju vietām. Kā tas pieklājas 3 gs. p.m.ē. stadionam, visi krēsli ir no marmora. Iespaidīgas ir Apolona tempļa drupas, kā arī attālā Tholos rotonda.
Kempings ar skatu uz Pasaules Nabu
Tur ir jāapstājas! Uzreiz aiz Delfi, kur ceļš sāk līkumot pa kalnu serpantīniem. Jūs sēžat kilometra augstumā un veraties uz 10 km attālo jūru. Un jūsu priekšā izklājusies milzīga ieleja ar olīvu un apelsīnu kokiem.
Meteora
Ap 60 akmens stabu, uz kuriem no 14. gadsimta satupuši 24 pareizticīgo klosteri. Daži ir strādājošie, tādēļ uz jūsu kailajām kājām mūki laipni palūgs uzvilkt strīpainas bikses. Dāmām būs gari svārki. Iekšā ir brīnišķīgas ikonas, bet nedrīkst filmēt un fotografēt.
Braukšana pa Grieķijas ceļiem.
Tikai daži padomi no pašu braukšanas pieredzes:
- nekad neapstājaties pie zīmes STOP. To nedara neviens, tātad jūsu strauja apstāšanās var izraisīt avārijas situāciju.
- Ja jums beidzas benzīns, ir iespējams, ka tuvējā Shell benzīntankā tas arī būs beidzies.
- ja Atēnu centrā sajūtiet dīvainu grūdienu, kāds ar lielu džipu nav varējis izturēt sastrēgumu un strauji nogriežas pa mazāku ieliņu, izsitot jums lukturīti.
- ja autoceļu kartē skaidri iezīmēts pagrieziens no ‘autobāņa’ uz Delfi, bet dabā nekāda nogriešanās neseko, tad pabrauciet vēl 10 km uz priekšu, tad 10 km atpakaļ pa paralēlu celiņu un tad izbrauciet ‘bānim’ pa apakšu.
- Ja būs kādas citas problēmas, taksisti jūs pamācīs. Mūsējais drāzās pa Atēnām uz 80, tad, vietā, kur bija ceļa sašaurinājums, apstājās, nobloķēja satiksmi, kādu minūti lamāja sievieti, kura nebija devusi viņam ceļu, tad turpināja braucienu vēl steidzīgāk.
- Ja nu šo visu esat apguvuši, sakiet, pa kuru ceļu man jābrauc uz pilsētu, kuras grieķiskais nosaukums ir divās apakšējās norādēs?
Herakla vannas
Gaisā virmo serūdeņradis. Pieminētas jau senajās hronikās. Tās noteikti dod spēku. Jāpeldas! Metos karstajā avotā, abas kājas pa gaisu uz glumajām dūņām un nākamajā mirklī ceļi un elkoņi visi vienās skrambās.
Atēnu akropole un lieliskā Plaka
Vareni. Karsti. Dārgi. Svaiga apelsīnu sula te maksā tieši divas reizes dārgāk, kā Peloponeses senvietās.
Toties Plaka ir īsts veldzējums. Te var trenēties kaulēšanās mākslā un iepirkt suvenīrus, sandales un ādas jakas.
Gulēšana zem klajas debess uz Krētas prāmja augšējā klāja
Pametam mašīnu krastā un laižam uz pāris dienām uz Krētu! Forši vērot, kā prāmis pārtop. Tevi sagaida kā pieczvaigžņu viesnīcā, viss ir tīrs un apkalpotāji rūpējas, lai nebūtu nekādu nekārtību. Pēc stundas dažādos stratēģiskos stūros parādās nejauši nokrituši guļammaisi. Vēl pēc stundas tie nejauši atritinās. Ap pusnakti viss klājs, visi gaiteņi un trepes ir krustu šķērsu noklāti ar guļošajiem pasažieriem, kas netika pie vietām kajītēs. Bet aizmirstiet par visu šo stresu – ieturiet lieliskas vakariņas ar vīnu kuģa restorāniņā, tad dodieties uz pašu augšējo klāju un guliet, veroties tumšajās austrumu debesīs.
Krētas sala. Samarijas kanjons, kas ir lielākais Eiropā
Brīnījāmies, ko tie cilvēki tik karstā laikā te sabraukuši kalnu zābakos. Mūsu satiksmes autobuss aizbrauca, zīmīgi norādīdams, ka atpakaļ tas iešot no citas pilsētas. Izrādās mums ir jāiziet viss kanjons un visu 18 km garumā, no kilometra augstuma līdz pat jūras līmenim, mums nebūs nekāda atkāpšanās ceļa. Pēc jūras sasniegšanas mūsu vienīgā iespēja būs prāmis, kas pārvedīs uz citu pilsētiņu, pie kuras ir iespējams piebraukt pa autoceļu.
Iespaidīgi! 300 m klinšu sienas vietām ir tikai 2-3 m viena no otras. Pusceļā daži vecāki cilvēki gāja taisnām kājām. Laikam nogurdinoša tāda kāpšana pa kanjona oļiem. Kad nonācām pie jūras, kasiere mums piedāvāja prāmi, kas atiet pēc 3 minūtēm, vai arī nākamo, kas atiet vakarā. Ātri sarēķināju, ka pēdējās izvēles gadījumā varam daudz ko nokavēt. Piemēram prāmi no Krētas uz Atēnām un lidmašīnu uz Rīgu. Nācās pat saukt Vitu ārā no veikala.
Hanias marīna
Bez vārdiem.
Skatieties pēc uzraksta ‘Rooms for rent’. Ar skatu uz marīnu. Kad vakarā sāksies tautas staigāšana un desmitiem restorāniņu nolaidīs dienas marķīzes, mājās jūs nenosēdēsiet.
Mosaka, astoņkāji, kalmāri un neizsīktošā rezina
Nevelciet te līdzi Latvijas konservus, nepērciet neko supermārketos.
Ēdiet zivis. Restorāniņos nereti varēsiet paši izvēlēties, kuru zivi izķeselēt no baseiniņa. Tiesa, ne vienmēr izceptā izskatīsies tieši tāda, kādu jūs izvēlējāties. Kas zina, kā viņas tur izmainās.
Viena lieliska tradīcija – uz galda vienmēr tiek pasniegts ūdens. Par brīvu!
Otra lieliska tradīcija – visi ēdāji ir vienlīdzīgi. Vairums salātu vienmēr novieto galda vidū. Mūsu trīs dāmas Pirajā apsēdās pie galdiņa, bet kokteili pasūtīja tikai viena. Un, ko domājat, to atnesa ar trim salmiņiem.
Klāt dzeršanai tradicionālā rezina (īstenībā retsina – pret bojāšanos ar sveķiem apstrādāts galda vīns, ko pasniedz aukstu, pildītu karafītēs, aizdomīgi dzeltenā krāsā)
Saulriets Poseidona templī kontinentālās Grieķijas tālākajā ragā
Poseidons ir jūras dievs. Tas ir aizkustinoši – stāvēt te un vērties norietošajā saulē. Cilvēki uz šo mirkli sabraukuši no visas pasaules. Tikai neaizsapņojaties par ilgu, jo uz ieejas vārtiņiem rakstīts: “Darba laiks no 10:00 līdz Saulrietam”.
