Atkal vasara un atkal tas pats jautājums – kur brauksim? Nu jau kuro gadu, kaļot tālu kalnu plānus, Tatriem vienmēr tika pārslīdēts pāri – tie palika rezerves variantam. Tā varēja notikt arī šogad, jo sēdējām jau uz Kilimandžāro čemodāniem. Bet tādas īstas pārliecības par aklimatizāciju un gatavību  6000 metriem nebija. Un tad vienu vakaru … Continue reading High Tatry – it is serious →